piektdiena, 2010. gada 24. septembris

Infrasarkanais/Neredzamais pieskāriens

Interesanti, vai cilvēku garastāvokli spēj mainīt neredzamie stari, viļņi, piemēram infrasarkanie vai radioviļņī. Nu mēs viņus tā kā neredzam, bet tāpat jau ir ar smaržu. Tā ir kaut kur gaisā, netverama, bet spējīga mainīt attieksmi. Vai gan nav redzēta mazā bulciņu māja pie Vērmanes dārzā? Uzreiz gribas ieiet iekšā un kaut ko nopirkt. Smarža iedarbojas attiecīgi uz kaut kādu smadzeņu apgabalu, to kairina, liekot izdarī attiecīgo darbību. Bet jau nu kāds sūta viļņus un manipulē ar cilvēku prātiem, spēlējas ar tiem kā ar marionešu saitītēm? Kā tad mēs varam justies?

Es biju Latgalē. Bildē izskatos resna, liela, bet biju gandrīz vismazākā. Ai. Bija jauki. Latgale, kā es saku, ir pavisam cita pasaule. Tur ir cita realitāte, citi noteikumi, cita valoda, cita fizika. Kad iebraucām Daugavpilī, uzvedāmies gandrīz kā japāņu tūristi - jānofotogrāfē kino, tramvajs, klubs. Taču trešajā dienā jau pieradu pie Latgales. Vismaz nerādīju šokētu seju. Tomēr nejūtu sevi tai pusei piederīgu.
Mēs: 
  • vācām parakstus anketām;
  • dalījām bukletus;
  • dalījām kreklus;
  • runājām daudz krievu valodā;
  • grozījāmies universitātē, tirgū;
  • metām daudzās un dažādās paskastītēs bukletus;
  • bijām Dinaburgas pilsdrupās;
  • bijām Aglonā un pa ceļam paņēmām divas stopētājas;
  • dzīvojām kojās;
  • brīnišķīgi kopā gatavojām ēst;
  • vēl darījām miljons citu lietu, ko grūti pievienot sarakstam.
Brīnišķīga pieredze, brīnišķīgi cilvēki.
Tomēr trešdiena bija man vissaviļņojošākā.  Es satiku Viņu. Misteru X, par kuru biju mocījusies aptuveni mēnesi pēc šķiršanās. Liktenīgajā naktī pie Brīvības pieminekļa, kad es viņu nesatiku, samierinājos, ka tas tā arī nekad, nekad nenotiks.
Tomēr notika. Aizvakar. Viņš ir reāli mainījies. Ticis budžetā. Izlabojis īsziņās dzīvojošās gramatikas kļūdas. Mācās augstāko matemātiku. Apņēmības pilns izsisties dzīvē uz augšu, dzīvot Rīgā un uzvarēt. Diemžēl ilgāk par pusotru stundu kopā nebijām, jo man pienāca autobuss, bet viņam drīz sākās lekcija, doh! Atvadoties skūpsts uz vaiga un ciešs apskāviens.
Piedodiet, ka tik lietišķi rakstu! Es vienkārši nezinu vēl savu attieksmi pret to visu. Bail ietriekties sienā vai pazaudēt galvu.

Vakar es biju mīms. Kopā ar Ieviņu. Apsveicām Ingmāra istabas biedru dzimšanas dienā, aizgājām uz spēļu vakaru FMF, sagaidījām Ingmāru un tad tikai mazgājām nost sejas. Bija tā vērts.

Divu dienu laikā trīs pārbaudes darbi. Awesome! Es nespēju koncentrēties - pārāk nogurusi, domu pilna, nervoza un nedaudz sabrukusi. Man ir aizdomas, ka uz brīdi esmu sevi pazaudējusi. Hallo, Zane? Atsaucies! Klusums... Ššš! Paklusēsim uz brīdi kopā. Ieklausīsimies, ko mums vēsta tukšums un beidzot iesim laicīgi gulēt, jo rīt jau jāceļas un jāiet uz JL jauniešu kongresu.

Arlabunakti! 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru