Šodienas moto, kas skanēja ausīs, kad izgāju no mājas. Ja nav neviena, kas apskautu pirms dodies uz darbu, ja nav neviena, kas samīļotu jau n-to stundu sēžot pie datora un klabinot pa klaviatūru, ja nav neviena, kas apķertu pēc grūtas darba dienas, tad
IR JĀIEMĀCĀS APSKAUT PAŠAM SEVI
Jau nu par ieradumu kļuvušo apņemšanos esmu svētsvinīgi apņēmusies novest līdz galam. Jo citādi tā pasaule ir pārāk netaisnīga. Jo citādi ir pārāk viegli noslīkt šajā dīkdieņu, izspiedēju un rupekļu purvā.
Laiks patīrīt - nu tā pa īstam - savas domas, darbu, ēdienkarti, sevi pašu, skapi, nu visu ko vien var uzspodrināt. Lai mirdz uzmetot skatu. Un tas viss tikai lai samierinātu sevi, savu ķermeni, garu un prātu un pasaulē staigātu pa uzkoptām taciņām. Sākusies lielā pavasara tīrīšana un mācīšanās sevi samīļot!
- Vien' maz' kūciņ'?
- Nē, paldies! Lūdzu vienu pastaigu pavasarī... vai divas.. Nē, dodiet uzreiz vismaz četras!