Šo brīdi es tik ilgi gaidīju! Brīdi, kad varēšu uzrakstīt, ka beidzot, beidzot veiksmīgi nokārtoju sesijuuu! Es varētu visu pasauli apskaut. Uff! Man atkal ir dzīve.
Cik daudz tomēr vajag laimei. Žēl.
ceturtdiena, 2011. gada 27. janvāris
pirmdiena, 2011. gada 24. janvāris
Es Gribu Kļūt.
Tik sen neesmu rakstījusi. Neesmu gan pat īsti pārliecināta, ka kādu interesē mani egoisma pilnie murmulējumi. Bet tad nu tā. Brīnumaina kārtā esmu nolikusi visus eksāmenus - man palicis tikai viens laboratorijas darbs, kas jāpieveic. Taču sapratusi esmu vienu - citīgi jāmācās, jārukā visu cauru semestri, lai sesiju būtu vieglāk pārdzīvot. Loborus kā nekā varēju jau pirms Jaunā gada nodot un aizstāvēt. Ak vai. (Dziļa, vainīga nopūta).
Sesija pati par sevi lika daudz ko pārdomāt un izvērtēt - visu pēdējo četru mēnešu dzīvi paņemt priekšā un pateikt sev: "Nē! Šitā tas vairs nevar turpināties!" Jākoncentrējas, jākoncentrējas, jākoncentrējas. Turklāt nekad. nekad nedrīkst pieļaut, ka kāds nosaka Tavus dzīves ceļus, Tevi iespaido, izdara Tavas izvēles. Tas nestrādā, ja vēlas skaisti nodzīvot dzīvi. Vienīgais, kas atliek - izvēlēties.
Es izvēlos būt es pati. Mani ļoti iedvesmoja Lauras teiktais viens teikums: "Dare to be different!" Paldies, Tev, Lauriņ!
Šeit vēl pieminēšo vien to, ka ļoti priecājos, kad Jūs, meitenes, ierakstāt kaut ko savos blogos, twitterī, komentāros. Rodas sajūta, ka vēl tepat vien esat, vēljoprojām veidojat svarīgu manas dzīves daļu.
***
Tagad ne tik ļoti nopietni.
Piektdien atkal ar Ievu pabijām Vecrīgā. Mēs vienkārši ļoti jauki pavadījām laiku. Sākām ar McDonaldu. Naudas nebija, taču iet uz klubiem arī kaut kā vēl nekārojās. Tā arī nosēdējām tur divas stundas, vērojot cilvēkus, kas mūsu acu priekšā nospēlēja miljons attiecību modeļus, situācijas - gandrīz kā kino. Tieši, kad gribējām jau doties, pie mūsu galdiņa apsēdās kāds viegli iereibis puisis un sāka mums stāstīt savu dzīves stāstu. Skumīgi īstenībā. Labprāt, būtu viņu satikusi skaidrā. Taču diemžēl nevar īsti cerēt, ka cilvēki ar Tevi sāks vienkārši tā sarunāties, ja būs skaidri kā stikliņš.
***
Pirmo reizi mūžā sanāca tā, ka puisis piekantējas klāt, jo esmu lodējusi. Plus brīdī, kad liec rubika kubu vēl piebilst: "Tā ir kā mūzika manām acīm - meitene, kas liek rubika kubu!" Khem. Un ja vēl šim pasaka, ka būtu interesanti kādreiz uzprogrammēt kādu spēlīti, uz ko viņš atbild ar "Preci mani! Preci mani!", paliek pavisam dīvaini. Bet nu cilvēki ir dažādi un man patīk, ja mani sauc par Zanīti. ^^
Galvenais ir īstajā brīdī pazust. :)
***
Vēl kaut kas?
Jā!
Es atklāju to, ka drīz latvieši varēs kļūt par astronautiem, jo kosmosā palaists mākslīgais pavadonis "Venta 1" (mans opis arī piedalījies šī projekta realizēšanā, cik saprotu, un es ar to ļoti lepjos - taču zinātnes lauciņš Latvijā ir neliels, tajā viegli iekļūt un pazīt zinātniekus), kas nozīmē, ka man ir maziņa cerība piepildīt senu bērnības lielo sapni. Viss kas ir nepieciešams - grāds dabaszinātnēs, vismaz trīs gadu pieredze šajā jomā, laba veselība, angļu, vācu un vēlams arī labas krievu valodas zināšanas. Pirmos divus un pēdējo punktu realizēt ir diezgan viegli, bet veselība gan ir sāpīgs jautājums. Redze, redze - lūk, kas man trūkst! Un arī mugura jāsalabo. To izdarīt būs miljons reižu grūtāk - taču piedāvājums šķiet gana vilinošs, ne?
***
Vēl Es tikai ļoti, lūdzu, dārgās meitenes, esiet sievišķīgas - tā ir briesmīgi laba īpašība, ar kuru var principā izcīnīt visas cīņas, esmu pēdējā laikā iepazinusies ar daudzām meitenēm, kuras par sevi nedomā un cīnās ar gudrību, zināšanām - taču tas ir daudz reižu grūtāk nekā, ja pievieno nelielu devu sievišķības un smalkuma. Ticiet man! To saka arī vīrieši.
Sesija pati par sevi lika daudz ko pārdomāt un izvērtēt - visu pēdējo četru mēnešu dzīvi paņemt priekšā un pateikt sev: "Nē! Šitā tas vairs nevar turpināties!" Jākoncentrējas, jākoncentrējas, jākoncentrējas. Turklāt nekad. nekad nedrīkst pieļaut, ka kāds nosaka Tavus dzīves ceļus, Tevi iespaido, izdara Tavas izvēles. Tas nestrādā, ja vēlas skaisti nodzīvot dzīvi. Vienīgais, kas atliek - izvēlēties.
Es izvēlos būt es pati. Mani ļoti iedvesmoja Lauras teiktais viens teikums: "Dare to be different!" Paldies, Tev, Lauriņ!
Šeit vēl pieminēšo vien to, ka ļoti priecājos, kad Jūs, meitenes, ierakstāt kaut ko savos blogos, twitterī, komentāros. Rodas sajūta, ka vēl tepat vien esat, vēljoprojām veidojat svarīgu manas dzīves daļu.
***
Tagad ne tik ļoti nopietni.
Piektdien atkal ar Ievu pabijām Vecrīgā. Mēs vienkārši ļoti jauki pavadījām laiku. Sākām ar McDonaldu. Naudas nebija, taču iet uz klubiem arī kaut kā vēl nekārojās. Tā arī nosēdējām tur divas stundas, vērojot cilvēkus, kas mūsu acu priekšā nospēlēja miljons attiecību modeļus, situācijas - gandrīz kā kino. Tieši, kad gribējām jau doties, pie mūsu galdiņa apsēdās kāds viegli iereibis puisis un sāka mums stāstīt savu dzīves stāstu. Skumīgi īstenībā. Labprāt, būtu viņu satikusi skaidrā. Taču diemžēl nevar īsti cerēt, ka cilvēki ar Tevi sāks vienkārši tā sarunāties, ja būs skaidri kā stikliņš.
***
Pirmo reizi mūžā sanāca tā, ka puisis piekantējas klāt, jo esmu lodējusi. Plus brīdī, kad liec rubika kubu vēl piebilst: "Tā ir kā mūzika manām acīm - meitene, kas liek rubika kubu!" Khem. Un ja vēl šim pasaka, ka būtu interesanti kādreiz uzprogrammēt kādu spēlīti, uz ko viņš atbild ar "Preci mani! Preci mani!", paliek pavisam dīvaini. Bet nu cilvēki ir dažādi un man patīk, ja mani sauc par Zanīti. ^^
Galvenais ir īstajā brīdī pazust. :)
***
Vēl kaut kas?
Jā!
Es atklāju to, ka drīz latvieši varēs kļūt par astronautiem, jo kosmosā palaists mākslīgais pavadonis "Venta 1" (mans opis arī piedalījies šī projekta realizēšanā, cik saprotu, un es ar to ļoti lepjos - taču zinātnes lauciņš Latvijā ir neliels, tajā viegli iekļūt un pazīt zinātniekus), kas nozīmē, ka man ir maziņa cerība piepildīt senu bērnības lielo sapni. Viss kas ir nepieciešams - grāds dabaszinātnēs, vismaz trīs gadu pieredze šajā jomā, laba veselība, angļu, vācu un vēlams arī labas krievu valodas zināšanas. Pirmos divus un pēdējo punktu realizēt ir diezgan viegli, bet veselība gan ir sāpīgs jautājums. Redze, redze - lūk, kas man trūkst! Un arī mugura jāsalabo. To izdarīt būs miljons reižu grūtāk - taču piedāvājums šķiet gana vilinošs, ne?
***
pirmdiena, 2011. gada 17. janvāris
Life Could Be A Dream
Vesela mūžība pagājusi. Un vēl tikpat liela mūžība priekšā.Esmu nokārtojusi pāris eksāmenu un pāris laboratorijas darbu. Ar katru sesijas nedēļu tomēr sanāk arvien vairāk piespiesties, lai kaut ko darītu. Vismaz savām krīzēm esmu tikusi pāri. Jo Dzīve taču ir skaista!
Vecrīgā ir tāda brīnišķīga vieta kā SKĀbene. Vienu vakaru, kad galīgi vairs nespēju piespiesties darīt jebko saistītu ar mācībām, sataisījos un izgāju pastaigā ar kursabiedru. Un viņš piedāvāja opciju apmeklēt šo kafejnīcu. Paņēmām sev katrs pa tējas krūzei un iekārtojāmies ērtajos dīvānos, un spēlējām šahu. Satriecoša atmosfēra, satriecoši pavadīts laiks.
Vecrīgā ir tāda brīnišķīga vieta kā SKĀbene. Vienu vakaru, kad galīgi vairs nespēju piespiesties darīt jebko saistītu ar mācībām, sataisījos un izgāju pastaigā ar kursabiedru. Un viņš piedāvāja opciju apmeklēt šo kafejnīcu. Paņēmām sev katrs pa tējas krūzei un iekārtojāmies ērtajos dīvānos, un spēlējām šahu. Satriecoša atmosfēra, satriecoši pavadīts laiks.
Bet vienu gan esmu secinājusi – nākamajā dienā pēc ballītes darbaspējas tiecas uz nulli, un ne jau tāpēc, ka būtu pārmērīgi dzerts, bet gan tāpēc, ka ir pārāk maz gulēts. Skumīgi.
Un vēl, ja es šo nedēļu izturēšu, tad nopirkšu sev balto šokolādi ar lazdu riekstiem – to ar zilonīti – un apēdīšu viena pati. Man ir pilnīgi vienalga par to, ka Ziemassvētki vēl mazliet sēž uz gurniem, šito es būšu pelnījusi.
Piektdien biju aizgājusi nopeldēties OSC. Tik jauki! Uzreiz prieks atgriezās, un atkal vecā, labā patiesība, ka cilvēkam, veicot fizisku treniņu, izdalās endorfīns, kas tiek saukts arī par prieka hormonu, un uzlabojas pašsajūta. Pēc ilgiem laikiem manas smadzenes nenomocīja nejēdzīgas domas, bet gan tikai viena doma – es nopeldēšu vēl mazdrusciņ! Hei neesmu nemaz tik sliktā formā, kaut arī apmēram pusgadu esmu tikvien kā sēdējusi lekcijās, SP sēdēs un pie datora. Laimīga par to vien! Plus pie fiziskas piepūles cilvēks uzņem vairāk skābekli, kas nozīmē, ka arī smadzenēm tiek sava daļa – tad ir vieglāk koncentrēties un domāt loģiski.
Bet nevajag pēc peldēšanās ballēties. Nu nevajag. Taču es tagad zinu, kas ir BārsPrieks un Ezītis Miglā, un Greenwood, un Piens.
Skan: The Weepies – Hard to please (jauka dziesmiņa – miers un harmonija)
Opā – pēc stundas sāksies teātra nodarbība! 7.februārī būs teātra izrāde tai pašai „Avārijai” – Laipni aicināti! Ilgums tikai 45 min – c’mon tas nav daudz!
Man nav pat īsti nemaz, ko teikt, jo visu laiku kaut kas notiek. Pārāk daudz, lai rakstītu savā muļķīgajā emuārā (brīnišķīgs vārds! Pasakiet to desmit reizes pēc kārtas: „emuārs, emuārs, emuārs, emuārs, EMUārs, emUĀRS, emuāāārs, emuārs, emuārs, EMUĀRS!” Ja nepietiek, tad vēl savas reizes divdesmit. To vajag darīt skaļi un vēlams sabiedriskā vietā.)
Kāds vēlas ar mani iedzert kādu kafijas tasi „Coffee inn” vai apēst dažus virtuļus? Dodiet ziņu! Centīšos izkārtot laiku. Labprāt spēlēšu arī biljardu. Un, lūdzu, lūdzu, pastāsties par vēl kādu jauku kafejnīciņu, vietiņu, kur jauki pavadīt laiku, iegrimstot sarunās, ēdienu smaržās, apmainīties skatieniem un vienkārši baudīt brīdi šeit un tagad!
Kāds vēlas ar mani iedzert kādu kafijas tasi „Coffee inn” vai apēst dažus virtuļus? Dodiet ziņu! Centīšos izkārtot laiku. Labprāt spēlēšu arī biljardu. Un, lūdzu, lūdzu, pastāsties par vēl kādu jauku kafejnīciņu, vietiņu, kur jauki pavadīt laiku, iegrimstot sarunās, ēdienu smaržās, apmainīties skatieniem un vienkārši baudīt brīdi šeit un tagad!
trešdiena, 2011. gada 5. janvāris
Mazliet vainīga
Tagad rakstu šeit tik tāpēc, lai atpūstos no mācībām. Slikti guļu, maz guļu. Šodien noliku vienu eksāmenu. Jauki. Bet es negribu rakstīt par sesiju, par mācībām.
Es tik ļoti gribētu tagad atrasties kaut kur dienvidos, kur ir silts un spīd saulīte. Nupat atcerējos, cik ieintriģēta biju pagājšgad rudenī, kad sapņoju kļūt par dabas pētnieku, kas skraidelē pa džungļiem, meklējot milzu taureņus un bēgot no melnām, melnām pantērām. Ak kāds dabas vilinājums! (:
Bet īstenībā neko citu tagad nemaz nevar sev un citiem teikt: MĀCIES, MĀCIES, MĀCIES, MĀCIES!!
Best wishes from the cutest girl! Ha! (:
Un šīs ir tik awesomīgas zeķubikses! Wanna them. (un šodien iznāca jaunā pretty little liars sērija - mm). Ļaujiet man būt sievišķīgai, ļaujiet man būt dumjai!
Es tik ļoti gribētu tagad atrasties kaut kur dienvidos, kur ir silts un spīd saulīte. Nupat atcerējos, cik ieintriģēta biju pagājšgad rudenī, kad sapņoju kļūt par dabas pētnieku, kas skraidelē pa džungļiem, meklējot milzu taureņus un bēgot no melnām, melnām pantērām. Ak kāds dabas vilinājums! (:
Bet īstenībā neko citu tagad nemaz nevar sev un citiem teikt: MĀCIES, MĀCIES, MĀCIES, MĀCIES!!
Best wishes from the cutest girl! Ha! (:
Un šīs ir tik awesomīgas zeķubikses! Wanna them. (un šodien iznāca jaunā pretty little liars sērija - mm). Ļaujiet man būt sievišķīgai, ļaujiet man būt dumjai!
Abonēt:
Ziņas (Atom)