svētdiena, 2011. gada 6. marts

Tidlībums

Jāraksta biežāk. Tas ir fakts.

Dzīve iet uz augšu. Man ir jauns teiciens: "Nu neko, ja neveicas mīlestībā, veiksies kārtīs." Un es gribu lasīt Roaldu Dālu.
Vakar biju RV1Ģ žetonu vakarā. Tāds piedzīvojums! Visas emocijas nāca atkal ārā. Pietika vien noskatīties filmiņas. Mums taču bija viss tas pats - tie paši skolas gaiteņi, tās pašas rindas, tie paši skolotāji un skapīši. Palika nedaudz žēļ, ka skolā biju tik kautrīga, tik bailīga un centos būt "pareiza" - lielu daļu jautrības palaidu garām. Lai gan baleta dejošana skolas gaiteņos arī skaitās. Skola, ak šī gaismas pils! Es joprojām esmu lepna par "pirmās" absolvēšanu. ^^
Bija nedaudz jocīgi, ka žetonu saņēmēji šķita tādi mazi, jauni. Es atceros, ka pati jutos ļoti liela, dodoties pēc žetona. Gandrīz pieaugusi, bet vakar sapratu, ka toreiz tas bija tālu no patiesības. Studējot es esmu nākusi pie atziņas, ka Latvija ir maza, un dzīve arīdzen nav tik liela. 12. klasē šķita, ka pavērsies vaļā durvis un es iesoļošu plašajā pasaulē. Vajadzētu, starp citu, izveidot pulciņu, kas iemācītu meitenēm staigāt pārliecinoši ar augstpapēžu kurpēm. Viss slēpjas stājā! Taisnu muguru, krūtis uz priekšu un tad jau viss būs bumbās (kā saka daži mani draugi)! Arī puišiem vajadzētu patrenēties iztaisnot plecus un neslāt pēc žetona kā uz mežu pēc sēnēm. Lūk tā!
Pagājšnedēļ pirmo reizi mūžā snovoju un bija dikti forši! :) Zilumu man nebija - paldies baletam un citām dejām, kas man uzkačājušas līdzsvaru.

Un kas notika ar spēļu vakara ideju? (es zinu, ka trūkst mana entuziasma, bet es neesmu tik enerģiska, piedodiet!). Es gribu spēlēt riču raču un ēst kūkas!