otrdiena, 2010. gada 6. jūlijs

Trauks pilns ar zemeņu zapti.

Esmu ieklejojusi vasaras vidū. Nekad mūžā neesmu tik daudz slinkojusi. Gribas iet kaut ko izdarīt, sakārtot, lai vismaz nomierinātu savu sirdsapziņu, bet ir tāds nespēks.. Pat ēst slinkums. Varbūt pie visa vainīgs ir tas nežēlīgais karstums, kas tik ļoti spiež pie zemes? Mājā visi logi vaļā, bet tik un tā nepamet pirts sajūta. Kaķis vārtās pa zemi un žēli ņaud. Šiem platuma grādiem viņai ir nepiemēroti biezs kažoks. Norvēģijas meži - o jā, cik patīkami vēsi.

Oficiāli varu paziņot, ka beidzot pabeidzu kladi, kuru rakstīju jau no 21.marta (rēķiniet paši, cik ilgi, matemātika man vairs nepadodas).

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru