"Mūsdienu cilvēki nedzīvo savā dvēselē, taču runā par mīlestību, par dvēseļu radniecību. Puisim patīk meitene, un viņš to uzskata par radniecīgu dvēseli. Kādēļ? Tādēļ, ka viņa tam dāvāja kaut ko labu, sniedza tam skaistas jūtas. Arī veikalnieks saviem pircējiem sniedz maizi, bet viņš nav tiem radniecīga dvēsele. Kas gan ir labāks par maizi, taču to, kas jums maizi sniedz, nevar saukt par jums radniecīgu dvēseli. Jūs varat saukt par radniecīgu dvēseli tikai to, kas jūsu dēļ ir gatavs uzupurēties jebkuros dzīves apstākļos."
Publiskā dienasgrāmata. Ideju atkritumkaste. Spēļu galds. Kārtējais mēģinājums atklāt sevi pasaulei un sev pašai. Kas tad mēs galu galā esam? Tikai cilvēki? Zīdītāju klases pērtiķveidīgo apakšklase?
piektdiena, 2010. gada 19. novembris
Mīlestība.
Pēteris Donavs:
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru