otrdiena, 2010. gada 9. novembris

Kliedziens tukšumā.

Es gribu mājās deju zāli!

Un man tik ļoti pietrūkst literatūra - visus darbus es lasīju un darīju ar tādu atdevi un izjūtu! Kā gan lai fizikas teorijai tā pieķeros?!

Es gribu, lai pasaule ir skaista! Es esmu iemīlējusies egļu biezokņos - to sūnu, skuju zaļā krāsa šķiet tik mīksta un samtaina, ka gribas tai pieskarties, pieglausties un aizmirsties. Es mīlu brīdi pirms tumsas, kad šķiet debesis pēdējo reizi vēl iemirdzas, vēl saule triec pretī savu spožāko staru, jūrā putas iegailējas viskošākajā baltumā, bet ēnu garums sasniedz savu tālāko robežu. Pasaulei pārslīd tumsa un mēness uzsmaida savu pirmo kautrīgo smaidu. Zvaigznes piemiedz ar aci.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru