"I'm not sorry, it's human nature." Labākais, ko šodien esmu dzirdējusi. 

Pie šī video mēs modeļu skolā defilējām. Mhm - atmiņas. Madonna skaitījās kā ideālas sievietes paraugs - tādām mums bija jākļūst. Vai es kļuvu? Man šķiet, ka sevi pārlieku ierobežoju. Pārāk daudz domāju.

Šodien biju "Alfā". Visur tik daudz skaistu drēbju. Žēl tikai, ka man nav naudas - tad visu nopirktu. Turpmāk laikam taupīšu naudu un neēdīšu, un iešu uz skolu kājām. Cik tur bija? Stunda piecpadsmit? Vismaz man tiks neliels fitnesiņš. :)

No rīta atsāku jogas vingrošanu. Atjēdzos, cik iesīkstējusi esmu palikusi. Man sāpēja! :D

Man ir pilna gulta ar drēbēm. Un vispār secināju, ka man ir pārlieku daudz svārku un kleitu. Man trūkst bikšu. Ziemā es taču galīgi nosalšu. Nu varbūt par pirmo ietaupīto naudu nopirkšu džinsus - labākajā gadījumā tas būs pēc divām nedēļām. Lūdzu, lūdzu, lai vismaz to laiciņu vēl ārā būtu silts!

Pēc divām nedēļām tad arī sāksies intensīva Ziemassvētku gaidīšana. Jau tagad veikalu skatlogos var manīt lampiņas un sašļukušas eglītes. Skumīgi skatīties. Un arī nepareizi šķiet - vēl nav pareizās sajūtas. Nav sniega. Lai gan tvītos, draugos un citur parādās sapņaini stāsti par piparkūkām un mandarīniem. Es gan tomēr uzskatu, ka nav īstais brīdis. Varbūt ir pienācis laiks gatavot dāvanas un balles, bet tajā brīdī tikai piedzimst svētku sajūta. Ne jau no lētiem rotājumiem un kartona piparkūkām. Man vienkārši Ziemassvētki ir mīļākie svētki - ar visām dziesmām, smaidiem, kam īsti nav vajadzīgs iemesls, spīdumu acīs un dāsnumu. Īstais laiks, kad iemīlēties. Piedošanas laiks. Brīdis, kad siltums un gaišums tiek vērtēts visaugstāk, arī tas, kas sirdī mājo.

Es tik ļoti gribu ceļot. Bet ai, ai, slinkum, laid mani vaļāāāāāāāāāāāāāā! Āaaaa! Ļauj man beidzot darīt miljons lietu!

Ar cieņu un gaišumu!
Jūsu Santehniķe.

P.S. Dodos labot veļasmašīnu. Un nokrāsot auskarus.