Par visu un neko jeb dzīves svinēšana.

Jūs taču zināt cepumiņus, kuriem dots vārds Svetlana? Garšīgākie cepumi, kas ļauj uz pāris minūtēm saprast, ko nozīmē debesis. Mmmm. Tie ir tie cepumi, kuriem pamatā ir cepums, pa virsu mežonīgi daudz iebiezinātā piena un tas viss vēl pārklāts ar šokolādes glazūru.
Vakar bija Jauno Fiziķu Skolas 1.nodarbība - pasākums, kuru laikā skolēni no visiem Latvijas nostūriem sabrauc klausīties lekcijas par fiziku, zinātni, veikt laboratorijas darbus un pauzēs pieēsties cepumus. Es dežurēju garderobē un kā parasti ir tik interesanti pavērot cilvēkus, papļāpāt ar viņiem un pasmieties. IR forši. Piemēram, ar kādu pasniedzēju, kurš diemžēl steidzas jau pasākuma laikā projām, bet interesējas, cik skolēnu saradušies un par citām nebūtiskām lietām. Vai arī, kad kāds cits fizikas skolotājs klāsta savām kolēģēm, ka nekad nebija domājis par to, kāpēc vienādojumā ir mīnusa zīme. Vienkārši to pieņēmis par pašsaprotamu. Bet tagad priecājas par izskaidrojumu. Tik maz laimei vajag! Kādā brīdī mēģinājām pierunāt 12.klasniekus ceturtdien atnākt uz spēļu vakaru. Bet viņi bija baigi kautrīgi. Taču viņu draugs gan tāds mazais koķetētājs negribēja dot garderobes numuriņu pirms es to uzminēju - par to viņš man atnesa cepumus. Jauki.
***
Tagad man ir divi jauni zābaku pāri un matu taisnošanas panna. :D Es mīlu šo dzīvi.
***
Tikko mamma šausminādamās stāvēja pie milzīgas brāļa netīro zeķu kaudzes. Šausminādamās ne tāpēc, ka viņas nav mazgātas vairākas nedēļas (varbūt pat mēnešus), bet gan tāpēc, ka starp apmēram 30 zeķēm nevar atrast nevienu saderīgu pāri.
Tikko mamma paziņoja, ka turpmāk pirks tikai viena veida zeķes, jo citādi ir 4 dažādi strīpainas zeķes, bet nevienai nav pāra.
***
Mums tagad ceturtdienās ir Ķīmijas dienas. Vispirms no 9.00 līdz 11.30 notiek lekcijas Ķīmijas fakultātē, bet pēc tam no 14.30 līdz 16.10 - laboratorijas Bioloģijas fakultātē. Laboratorijas ir ļoti jauka padarīšana - tā atmosfēra jau vien ir redzēšanas vērta - visi ierodas baltos ķitelīšos jau tā gaišajā telpā. Viss ir ļoti tīrs, dezinficēts. Spožas lampas. Kopā telpā ir apmēram pieci vai seši laboratorijas galdi, kam var pieiet no divām pusēm - katrā pusē ir divas darba vietas. Man tik ļoti patīk tās visas ķīmiķu lietiņas - mēģenes, piltuves, pipetes, pudelītes, stikla lāpstiņas. Man patīk uzvilkt aizsargbrilles. Man patīk mazgāt traukus ar dīvainajām birstītēm un Skaidru. Tik fascinējoši. Un man tagad ir balts ķitelītis. Es saprotu Zanes sajūsmu par tiem.
***
Taču starp abām Ķīmijām ir 3 stundu pauze. Mēs iedibinājām tradīciju iet uz Virtuļiem. Tā kā tieši ceturtdien bija vārda diena Donatiem, tad twitterī pazibēja ziņa, ka katrs sveicējs tiks pacienāts. Mēs ar Ieviņu uzlocījām origami lilijas un pretī dabūjām virtuļus ar glazūras uzrakstu "Paldies!" Man tā vieta ļoti patīk. Jau reiz par to stāstīju. :)
***
Katru dienu notiek tādi mazie jaukie atgadījumi - piemēram piezvana opis, vai nakts vidū pienāk apsveikums, vai sanāk spontāna ciemos iešana pie kursa biedra, bezjēdzīgas, bet smieklīgas sarunas, muļķīgi izaicinājumi. Es parasti nespēju to visu atminēties, bet par tiem brīžiem esmu laimīga. Reizēm viens samids var izmainīt visu dienu. :) Tik jāprot būt atvērtam.

Izmisīgi meklēju balto šokolādi ar zilonīti - kāds nav redzējis?