svētdiena, 2011. gada 13. februāris

Jutu, ka vajag.

Šodien esmu nomodā tikai četras stundas, bet nu jau atkal jāiet gulēt. Savu organismu nedrīkst pārāk čakarēt.
Vakar bija Valentīndienas balle. Man nepatīk Valentīndienas, bet nu tur ir savi iemesli. Balle bija normāla. Vārds "normāls" pilnībā atbilst, jo nu nebija ne baigi labi, ka varētu dejot no prieka, un nebija arī tik slikti - cilvēki beigās tomēr saradās un deju zāle bija pietiekami pilna. Pēc mana organizatoriskā skata sākums ballei bija briesmīgs. Pirmo pusstundu es sēdēju SP telpā un šuvu kleitu (bet par to vēlāk), man bija bail iet ārā. Taču kaut kad jau bija jāiet. Sapucējos, nolakoju nagus, uzkrāsoju lūpas un devos ar Ievu iegriezt ballīti. Cilvēku bija tik maz! Droši vien visi kaut kur vēl iestiprinājās, bet nu skumīgi. Pirmais secinājums - balle jāsāk vēlāk, tāpāt arī pasākums jāatklāj bišku vēlāk. Deju zāle bija pilnīgi tukša, karaokes telpā arī maz ļaužu. Daudzi stāv gaiteņos un kavē laiku sarunās. Atkal gribas patverties SP telpā. Bet tur sēž daži ne-orgi un komentē situāciju. Jā, nu  ir taisnība, ko viņi saka, bet, kad to pasaka skaļi un ar savu unikālo attieksmi, drebulis pārskrien un gribas aizbēgt, gribas iet mājās. Vienā brīdī pat pierunāju Ievu nākt līdzi uz veikalu plkst.23.00 pēc siera. Veikals bija slēgts. Taču ceļā pavadītais laiks pietiekami ļāva savākties. Kad atgriezāmies, cilvēku jau bija daudz vairāk (par laimi!). Ballīte varēja turpināties. Turpinājums bija ok. Atsvēra sākuma daļu. Taču man šķiet, ka tam visam vajadzēja būt intīmākam, ne tik aukstam pasākumam. Trūka mīļuma tajā visā, pareizās noskaņas (tātad otrais secinājums - pasākuma organizēšanas laikā jāpiedomā par atmosfēru). Savā ziņā tas ietilpa manos pienākumos, jo biju galvenais dekorators. Vainīga. Atzīstu savas kļūdas. Taču nevajadzēja balli tās stīvuma dēļ, bet gan ballīti. Varbūt tāpēc būtu derējušas arī citas telpas - mīlīgākas nekā fakultātes milzīgās bezpersoniskās sienas. Fakultātē var rīkot balles.
Pēc balles šķita, ka visi palīgi pazuduši, bet par laimi nāca talkā daži nesaistīti cilvēki. 100. auditorija (kas ir milzīga telpa - lielākā fakultātē) tika piekrāmēta ātri. Es liku krēslus. Konveijers. Nebija ļoti smagi, taču man liekas, ka kļūdījos, atsakot palīdzību. Šobrīd vēders pīkst par pārstaipīšanos. Eh.. Esmu vārga sieviete.
Pēc balles viss ir kārtībā - vienīgi SP telpā ir palicis baigais haoss. Un aparatūru savāks tikai pirmdien, un jāatdod projektors pirmdienas rītā atpakaļ. Vēl viens secinājums - nākamajā ballē es gribu čakarēties ar tehniku (mikrafoniem, karaoki, tumbām, prožektoriem un stuff), lai saprastu, kā tas viss darbojas - dekorēšanas iemaņas man ir pietiekami krutas (wasn't me).
Tagad par Valentīndienas balli kā ballīti. Ak - es taču izklaidējos! Dejoju, griezos un pīkstēju, kad mani gribēja mest sniegā un īgņojos. Tik daudz reižu man pārmeta, ka izskatos neapmierināta. Tādā ziņā man nepatīk, ka nevaru noslēpt savas sajūtas, jo seja visu pasaka priekšā.
Man bija īsa kleita. Bet visiem patika. Par to man prieks, ka kaut kāda gaumes kripata manī vēl ir. Es satiku Zani un biju laimīga. Turklāt, Tev, Zane - brīnišķīgi izskatījās manas kurpes. Man arī ar viņām nav viegli - sevišķi dejojot. Vienreiz tika uzdots jautājums, vai neesmu iedzērusi, jo šķietu nestabila. Bet primkārt tas bija dejas laikā, otrkārt - partneris nejuta, cik lielus soļus es varu atļauties likt.
Man gribējās šeit visādas lietas sarakstīt par puišiem, koķetēšanu, cilvēkiem, bet jūtu, ka nav īstā vieta - tas lai paliek meiteņu sarunām. Pēc novākšanās, ballīti turpinājām kojās ar rīsiem saceptiem ar olu. Tagad arī varētu ko tādu pagatavot, jo gribas ēst. Taču jāiet gulēt. Man uztaisīja tik brīnišķīgu galvas masāžiņu, murr. Mājās braucu ap 10.30 no rīta, nakti negulējusi. Cilvēki grūstīja un stumdīja autobusā. Kad atnācu mājās, iekritu gultā un aizmigu. Ārā bija gaišs, kad aizmigu, bet, kad pamodos - tumšs. Mana diena sākās pusastoņos vakarā. Tagad varu teikt, ka, ja vakardien bija ļoti gara, tad šodiena ir īsa īsa.
Esmu laimīga, ka viss ir beidzies. Tagad prātā būs tikai mācības, Retro balle un Fizmatdienas.

3 komentāri:

  1. Es pirms brīža piecēlos no, ja var ticēt mammai, divdesmit stundu gulēšanas.

    AtbildētDzēst
  2. Baigi traki. Nav tāda sajūta, ka esi palaidis vējā veselu dienu? :D

    AtbildētDzēst
  3. Es arī mēģināšu uzrakstīt kaut ko par šito. Vispār brīvdienas bija iespaidiem bagātas.
    bet negribās ķerties klāt. Jācer, ka rīt man būs iedvesma. būs garš un bezjēdzīgs blogs :D
    Un nebija TIK slikts pasākums kā tu te stāsti. Nu sākumā bija skumīgi ar cilvēkiem. bet nu ko var gribēt, ja ir valentīndienas balle un tik daudz cilvēku ir vientuļi. Vēlāk jau bišk parādījās.
    Katrā ziņā es karaoki ļoti izbaudīju. :D

    AtbildētDzēst