Mūžīgi izslāpušie vasaras naktīs

No spēļu zāles izstreipuļo īsa auguma vīrietis, pamet atpakaļ skatu uz mani un aiztenterē pāri ielai, iekāpj zelta krāsas mašīnā un ir prom. Kaut kur dvēseles dziļumos vienmēr kāds kliedz. Ne man. Viņam. Viņai arī - nāk pretī un nopūšas. Vienmēr gribas kaut ko vairāk, skaistāk, patiesāk, vēl. VĒL! Un neapslāpējami.