otrdiena, 2010. gada 5. oktobris

Je m' appelle Zane. (Že mapel Zane)

Laikam nebūtu godīgi, ja es stāstītu, cik tieši es esmu nogurusi, jo pati vien esmu vainojama savās problēmās. Un tomēr katru dienu jūtos kā desmitkārtīgi mazgāta lupata, kas rīvēta, berzēta un izgriezta tagad karājas vējā uz veļas auklas, pakļaujoties katrai sīkākajai brāzmiņai.
Man ir piemetusies arīdzan migrēna un es baidos, ka tas ir no aukstuma. Man nav pat kārtīgas arā jakas, bet salst nežēlīgi. Bet vismaz tā kā esmu pieņēmusies nedaudz, tad jau kādam tauciņam vajadzētu mani sasildīt. :)
Šobrīd vislielākais jautājums ir: "KĀPĒC?" Taču esmu nokaitināta līdz baltkvēlei, ja kāds to uzdod man.
Mani kursabiedri vēljoprojām man nav apnikuši, pasniedzēji tāpat, vienīgi jūtu, ka zūd kontakts ar svarīgiem cilvēkiem, kā Liene piezīmēja, es pati izvairos painteresēties, kas notiek. Lai arī, cik smagi tas neizklausītos, tā ir taisnība. Skumīgi. Es negribu aizbildināties, taču dienas plāni ir pārpildīti un man kaut kā neceļas roka zvanīt dienas vidū un teikt:"Hei! Tiekamies pēc desmit minūtēm centrā uz pusstundu!" Negribu būt pārlieku uzbāzīga. Taču tagad saprotu, ka tas neizklausās nemaz tik ļoti uzmācīgi, bet gan pat forši. :) Jāsaņem sevi rokās! Apsolos turpmāk būt spontāna! :)


Vēl man ir viena maza vēlmīte: iemīlēties! Ai, cik meitenīgi!

3 komentāri:

  1. Visiem, šķiet, ir vēlme iemīlēties :)
    Smuka bilde.

    AtbildētDzēst
  2. nabaga puisītis bildē :S
    un nabaga Zanīte ierakstā :D
    bet tev vienalga ir forši noteikti. pārpildīti plāni ir jauki.

    AtbildētDzēst
  3. Bez mīlestības, šķiet, dzīvei kaut kas mazliet pietrūkst. :)

    AtbildētDzēst