Late

Zane teica, lai rakstu. Turpināšu muļķoties. :)
Biju iecerējusi kaut ko ģeniālu šodien izdarīt, bet neizdarīju pilnīgi neko ievērības cienīgu, ne kripatiņu no iecerētā.
Pirmo dienas daļu nolažojos pa māju, plinkšķinot sintazatora taustiņus un meklējot internetā bezmaksas klavieru notis.
Pēc tam gandrīz ar varu nācās atlipināt Kārli no datora un piespiest viņu iziet ārā. Viņš aizrāvies ar CS. Skumīgi. Taču kopistiski aizbraucām uz papa darbu. Kārlim vajadzēja aprīkojumu snovošanai, pietrūka vēl tikai cimdi. Pa ceļam uzkāpām uz galerijas "Rīga" jumta, tad uzbraucām Reval Hotel Latvia 27.stāvā - šodien tik pa mākoņiem. Kārlis vēl nebija redzējis Rīgu no augšas. Jauna pieredze.
Pēc tam Vija piezvanīja un teica: "Ejam uz kino!" Ok! Esmu vienmēr gatava izklaidēties.
Braucu tramvajā un aizsapņojos. Jau kad kāpu iekšā, ļoti cieši saskatījos ar kādu puisi melnā mētelī ar kapuci uz galvas. Un tā visu ceļu ik pa brīdim saskatījāmies, it kā lai pārliecinātos, vai tiešām neizlikās, it kā, lai flirtētu. Diemžēl viņš izkāpa daudzas pieturas pirms manis. Mūsu tramvaja romāniņš dikti ātri beidzās. Bija tāds izskatīgs. :)
Kino biju daudz par ātru. Bet bija interesanti. Nosēdos uz soliņa un pētīju ļaužus. Visi tiik interesanti - nebiju manījusi, ka Latvijā tādi cilvēki sastopami, tik stilīgi jauni cilvēki. Tā jau laikam ir, ja tik pa savu fizmatu pasaulīti dzīvojas. Neko citu jau sevišķi nesanāk redzēt.
Filma bija romantiskā komēdija. "Tu satiksi slaidu tumšmati". Cik nu romantiska, taču bija angļu humors, Londona un vispār pietiekami jauki un atslābinoši. Absolūti apmierināta. Uz filmu mēs gājām Antonio Banderasa dēļ, taču viņš parādījās tik maz, ka kauns. :D
Ko vēl es sadarīju? Atsāku virtuves remontu - ar to tad arī varētu šī diena izpelnīties ķeksīti un iekļūt vēsturē. Rīt būs gara darba diena - tam jau gatavojos, lai nesanāktu tāda pati kā šodiena t.i. gandrīz nekāda.

P.S. Izmēģināju modeļu skolā ieteikto skaistumkopšanas recepti - uzlikt uz sejas putukrējumu un ļaut, lai iesūcas ādā. Viss jau ir ok. Āda tiešām kļūst izcili mīksta un maiga. Vienīgi tas aromāts gan mani neiepriecina - smaržo pēc baltmaizes radziņa ar ķimenēm. Man garšo un patīk - bet nu tur jau tā problēma - mājās ta radziņa nav! Maizes vispār kā tādas nav!

P.P.S. Šitais viss tik ļoti izskatās pēc dienasgrāmatas. Ai, ai, ai. Lai nebūtu tik nejēdzīgi un nelietderīgi, tad pievienošu šīs dienas morāli:

"Go big or go home. Because it's true. What do you have to lose? "
/Eliza Dushku/

Vajadzētu iemācīties tādu drosmi, jo tas ne tikai dod piepildījumu dzīvē, bet arī iedvesmo.