The day.

Vakar bija satriecoša diena. Jau no paša rīta, kad mani pamodināja Ievas zvans, bija skaidrs, ka vējš pūtīs uz citu pusi. Piecēlos no gultas, izstaipījos un devos uz vannasistabu. Kad samiegojusies ieraudzīju savu seju spogulī, man palika bail. Pavisam nomākta, ar iepriekšējās dienas tušu uz acīm, lēnīga, maigi sakot - briesmīga. Piespiest sevi pasmaidīt man vēl neizdevās. Visas manas kustības bija divreiz lēnākas nekā parasti. Saņēmos un neuzvilku papēžkurpes, bet gan kedas. Pēc Jāņa vārdiem, kļuvu par īstu studentu.

Es nokavēju pusi no pirmās lekcijas. Otrajā pusē man lika iet pie tāfeles un rakstīt formulas vektoriem. Un kā jums šķiet, vai es pēc iepriekšējās dienas vēl biju spējīga domāt par formulām? Ne!

Nu neko - vismaz uzjautrināju savus kursa biedrus. Par laimi, pēc tam uzdevumi bija ļoti viegli. Otrā lekcijā bija kontroldarbs. Es domāju, ka nebūs labi. Visu saputrojos.  Bet, ai! Nu lai!

Pēc lekcijām ar Ievu un Kasparu gājām uz kino. Kājām no Zeļļiem. Mēs ākstījāmies un muļķojāmies. Uztvērām pilsētu kā šķērsli. Vēlāmies, kūleņojām, līdām, ķiķinot skrējām cauri satiksmei, līdz tomēr nonācām dzīvi kino. Kaspars atteicās nākt līdzi, jo viņam "patiešām gribējās gleznot". Taču mēs pirms Socialā tīkla devāmies nopirkt lētāku ēdienu pārtikas nodaļā. Kā jau sievietes, nespējām izlemt, ko ņemt. Pēc dzimšanas dienas šokolādēm, konfektēm un kūkām neko saldu vairs nevēlējāmies. Laimīgā loze krita uz siera salātiem, lavašu un kefīru. Ņam!

Filma bija superīgā, siera salātu bija par daudz, lavašs bija dīvains, bet kefīrs - mmm! Esmu kefīra fanāts.

Pēc kino tomēr nopirkām dažas konfektes - viņām salikti pavisam dīvaini nosaukumi, piemēram, saldie bērniņi, skābie galvaskausi, kolas knupīšī etc. Tad apskatījām jauno McCafe, kur cenas ir pārāk augstas mūsu studentu plānajiem maciņiem. Kā arī beidzot izpildījām norunu, uzkāpt uz Galerijas Rīga jumta. Tas veikals ir gigantisks - septiņi stāvi! Skats, kas paveras uz Rīgu, ir brīnišķīgs, tomēr ir nedaudz tūristiska sajūta. Atpakaļ braucām sēžot uz eskalatoriem. Iesaku izmēģināt pakāpienus. Ērti.

Lejā, pie ieejas mūs gaidīja Jānis, pie kura gājām ciemos. Viņš  dzīvo mazā, jaukā vienistabas dzīvoklītī. Dzērām tēju, klausījāmies labu mūziku (es apbrīnoju viņa gaumi) un runājām par šo gan to. Tas nekas, ka man nav "dievišķās dzirksts" fizikā, mani uzskati tika apgriezti kājām gaisā, šī viesošanās noteikti bija ļoti vērtīga un pamācoša. Mājās gājām kopā ar Ievu. Kā parasti smējāmies - tapa neliels dienas apkopojums.

Mājās mani sagaidīja Vija. Viņa mani apsveica dzimšanas dienā ar satriecoši skaistu  dāvanu. Paldies viņai! Vienīgi mamma iesaucās: "Kur tu biji? Viss ož!" Mēs konstatējām, ka manām drēbēm ir dīvaina mitra, puvuša koka smaka. Tad arī nācās piekrist mammai, ka dzīvoklis, kurā es cimojos, atradās senā, iespējams mitrā mājā, kur kāpņu telpā valdīja tieši tāda pati smaka kā manās drēbēs. Šodien visu cītīgi mazgāju, veicu nelielu revidēšanu savā skapī un mēģinu atrast savu "dievišķo dzirksti". Cerams, ka pa brīvdienām to pagūšu izdarīt.